Pastāv viedoklis, ka mežā medībās dodas suns, nevis papīri, tādēļ bieži vien mednieks, par spīti Medību noteikumos noteiktajam, izvēlēsies kranci pa pieci lati, nevis šķirnes medību suni no zināmiem vecākiem. LMKA atbalsta šķirnes medību suņu izmantošanu medībās, un paskaidrosim kādēļ.
ŠĶIRNE PAREDZĒTA KONRKĒTAM MĒRĶIM
Selekcijas ceļā ir izveidotas ap 400 dažādas suņu šķirnes, kas paredzētas izmantošanai medībās. Katrai no šīm šķirnēm ir noteikts uzdevums. Piemēram, takši, foksterjeri un Velsas terjeri ir paredzēti medībām alās. Laiku šķirnes suņi paredzēti caunu un vāveru medībām, Latvijā tos plaši izmanto dzinējmedībās lielo medījamo dzīvnieku iegūšanai. Savukārt vācu asspalvainie putnu suņi (drāthāri) meklēs un atnesīs ne tikai putnus, bet arī nomedītās lapsas un zaķus. Bavārijas asinspēdu dzinējsuns pat pēc 48 stundām sameklēs ievainotu dzīvnieku. Bet vācu medību terjeri ir universāli šķirnes medību suņi, kurus var izmantot dažādās situācijās.
Izvēloties sev šķirnes suni, var sev piemeklēt suni gan pēc izmēra, gan pēc rakstura īpašībām, gan arī pēc pielietojuma medībās. Ja kucēns paņemts no strādājošiem vecākiem, tad iespēja, ka sunim būs labi medību instinkti, ir daudz lielāka nekā kādam krancim.
Šķirnes suņi tiek uzskaitīti un reģistrēti, vērtēti un pārbaudīti, ciltsdarbā ļaujot piedalīties tikai labākajiem starp ciltsbrāļiem. Tādēļ reti ir gadījumi, ka īsts šķirnes medību suns no kvalitatīviem vecākiem būs nederīgs medībām.
Taču jāielāgo vairākas lietas:
– suns ir jāapmāca, gan paklausībā, gan medniecībā, pretējā gadījumā pat no potenciāli labākā šķirnes suņa sanāks dīvānnieks!
– ja šķirnes medību suņus trīs paaudzes nelaiž medībās, tad to instinkti tiek ļoti noklusināti, tādēļ ir svarīgi zināt, kas ir suņa vecāki
– suns nav mantiņa, kuru uz nedēļu bez uzmanības var iesprostot voljerā un cerēt, ka tas pēkšņi sapratīs, kas mežā jādara. Suns ar medību procesiem jāiepazīstina jau no mazotnes.
Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība 